Langsung ke konten utama

Briefing konaba Fundo Petroliferu, EITI, OGE iha Sub-Distritu BOBONARo-Distritu BOBONARO/Timor Leste



Dili, 14-06-2011

Iha Loron 08-09 de Junnu de 2011 ekipa Luta Hamutuk hala'o desiminasaun Informasaun konaba: Fundo Petroliferu, Extractive Industries Transparency Initiative (EITI), Orsamentu Geral do Estado no Partisipasaun Komunidades iha Prosesu Dezenvolvimentu nasional, liu husi aktividades Diskusaun publiku/Cummunity Briefing.

Aktividades Community Briefing ne'e hala'o iha Sub-Distritu Bobonaro-Distritu Bobonaro/Timor Leste, Aktividades ne'e Luta Hamutuk kordena hamutuk ho Xeve Suku BOBONARO VILLA no Xeve Suku LURBA, Sub-Distritu bobonaro. Aktividades disku

saun ne'e halo ba komunidades no mos Autoridades Suku, Aktividades Briefing ne'e loke husi Xeve Suku, no iha Lia menon husi Kordenador Ekipa Briefing husi Luta Hamutuk no kontinua ho apresentasaun materia husi fasilitator (Luta Hamutuk) no diskusaun hamutuk ho partisipasnte.

Objectivu husi aktividades ne'e mak hanesan:

  1. Hasae konesementu komunidade sira iha area rurais konaba asuntu riku soin mina no gas iha Timor Leste. Hodi nune’e komunidades sira bele hatene liutan konaba rikusio no mos alokasaun osan ba Dezenvolvimentu nebe mak mai husi rikusoi minarai no gas nian, atu nune’e komunidades sira bele hatene sira nia direitu hodi husu tuir alokasaun rikusoin hirak ne’e, no akompaƱa prosesu dezenvolvimentu iha rai laran, liu-liu iha area rurais
  2. Atu kapasita komunidade iha areas rurais hodi partisipa direitamente ba iha prosesu dezenvolvimentu nasional. Atu kapasita komunidade sira ho informasaun no dadus, liu-liu ba autoridade lokal sira mak nudar agente ba Governu iha base nune sira bele iha partisipasaun nebe mak kualidade ba iha dezenvolvimentu nasional.
  3. Atu identifika kandidatu Pontu Fokal Luta Hamutuk nian iha Sub-Distritu BOBONARO nian, ba iha Suku BOBONARO VILLA no Suku LURBA. Identifikasaun kandidatu Pontu Fokal Luta Hamutuk nudar objektivu ikus nebe importante mos ba interese komunidade iha rural no Luta Hamutuk rasik. Tanba Pontu Fokal sei sai hanesan agente transformador iha komunidade nia let

Rezultado husi aktividades ne'e Luta Hamutuk konsege identifika pontus Importantes sira nebe mak presiza halo advokasia mak hanesan tuir mai ne’e:

  1. Komunidades Suku rua ne'e ejije ba governu liu husi Obras
    Publika para hadia sira Estrada nebe mak nia kondisaun at ba bebeik tamba rai monu
  2. Komunidades suku LURBA ejije para dada Elestricidade no kanaliza Be Mos mai iha sira nia Suku, tamba durante ne'e Komunidades Suku LURBA la hetan assesu ba Elestricidade no Be Mos, Komunidades mos husu ba Ministeriu Saude para hari Postu Saude ida iha sira nia suku, tamba bainhira komunidade atu ba Sentru saude tenke ao ain ho distansia 6km mak foin to'o Sentru Saude nebe mak iha Sub-Distritu
  3. Kumunidades Suku BOBONARO VILLA ejije ba Ministru Edukasuan para hadia Uma eskola ba Sekulu Preparatoiu Sentru Sub-Distritu Bobonaro, nebe mak nia kondisaun at ba bebeik
  4. Fasilidades Eskola, nebe mak la iha no seidauk to'o mak hanesan: Meja no kadeira nebe mak sei limite tebes, nebe rezulta Estudantes sira balun tur iha rai, husu mos ba Ministeriu Edukasaun para hari biblioteka no fasilita livrus mai iha eskola iha Distritutu BOBONARO, tamba durante ne'e la iha livru nebe mak sei limite mos

Bazeia ba Ejijensia hirak iha leten ne’e no mos ho prokupasaun husi Komunidades bainhira hato'o liu

husi sesaun preguntas no resposta, Luta Hamutuk presiza tau matan no halo advokasia ba Infrasturktura Estrada, elestricidade, Be Mos no Eskola nebe mak durante ne’e Governu Timor Leste, liu husi (Ministru Edukasaun) la tau matan, no fasilidade sel-seluk ba nivel nasional, ejijensia nebe mak Estudantes no mos profesores sira hato'o mak ha

nesan Probloma konaba uam Eskola nebe mak sai dauk hadi no fasilidade sira seluk.

Bazeia ba aktividade briefing nebe mak realiza iha Suku rua iha Sub-Distritu BOBONARO Luta H

amutuk hakarak foti konklusaun katak

briefing ne’e lao ho Susesu, tamba iha antusiasmu no partisipasaun masimu husi komunidade iha prosesu diskusaun maske komunidade

Bazeiaba Luta Hamutuk nia observasaun ba prosesu briefing iha Suuku rua ne'e hatudu katak durante

ne’e Komunidades iha Sub-Distritu BOBONARO, sira la dauk hetan Informasaun konaba Fundu Petroliferu no prosesu Orsamentu Geral do Estadu Timor Leste nian. Maibe ho briefing ida ne’e Luta Hamutuk hare katak Komunidade sira nebe mak partisipa bele komprende ona prosesu Fundu Petroliferu, EITI no Orsamentu Geral do Estadu. Hafoin aktividade briefing ida ne’e Luta Hamutuk hare’e mos katak Komunidades komprende no kestiona problema transparansia no akuntabilidade mos kestiona Timor Leste nia osan mina nebe mak iha bank agora sufisiente ona no Governu mos kada tinan foti osan barak hodi hala’o dezenvolvimentu maibe tamba saida mak sira nia uma estrada, eskola, Be Mos seidauk hadia, estudante sei susar atu asesu livru iha biblioteka, tamba sa mak Governu liu-liu (Ministeriu Edukasaun) la fasilita Liverus barak ba iha esola sira?,

Komentar

Postingan populer dari blog ini

Kafe Metan   Iha kedan dadersan ida, dadersan nakukun sei fila rai iha los tempu rai udan nian nakukun taka tomak sidade lisu nian, sidade ida maten nian iha los uma bo’ot ida nian okos husi kuartu sorin horon ona moris matak nian morin kafe metan, kafe Maubere anan morin kafe metin los tiha iha ikus kuak laran iha lorun, iha fatin hein nian, husi ninin aula ida servisu nain hateke los iha matan laran, matan murak ida, matan moris nian roman matan murak hamihis tiha morin kafe metan iha inus kuak laran, lakan matan murak hamout tiha morin kafe iha uat maubere, maubere mout ba tiha, ba liu foho hun ida nian.. nW -- 22-12-2020

MANAS RAI HUN

MANAS RAI HUN PALABAN Palaban, Oe-cusse 24/06/2016 Hakerek nain: Nw Rai manas, haketak fatuk hun husi rai u'ut Siak anin tasi feto su soruk rai henek tasi Anin tasi feto su mata laran Su do'ok tiha aidak tahan husi tarak Manas loro matan sunu motuk rai hun Ambeno   Anin tasi feto su soruk tiha malirin rai hun Ambeno Aidak tahan namalaek Semo tuir anin tasi Semo liu foho Faef Te'i Aidak tarak kroat liu tatuk karan tasi mane. 
Balibo 5.  Iha Balibo Nafatin ho morin anin tasi Su borus kotuk laran Helit tiha meja kantinaBalibo fourt nian Hamanas is moris nia Iha tilun rona lian tarutu Sapatu Botas nian Lian siak liu tan, lian iha los tilun tahan kotuk  Besik liu tan ona Lian botas tarurtu duni malu ho lian kada sekundu La to’o sekundu ida Lian botas iha tiha Odamatan Pousada balibo nian Lian botas tarutu makaas liu tiha, halo tilun tahan la biban Tarutu botas metan foer tahu tem, foer ran maubere nian Tarutu botas halo tilun atu nakles tiha iha dadersan nakukun, mahowen ladauk maran Ema ho botas boot hamrik los iha oin Isin boot ida Tonka tiha kanotak Hateke ho oin hemu ran door nian no is boot hanesan ema foin halai hotu Nia hateke nafatin Nia hanoin laran “ami hader deit too agora” Iha koridor Balibo Forte nian Iha batil karun sai forma tutir malu, lahatene se nian, lahatene mai husi ne’ebe Botas nain husu botir ida hodi horuk hodi hamaluk nia hili uluk BS ida husi rai liurai nian, rai Inglaterra ...